Pirmajos gados bērni tiek mudināti mācīties caur spēlēm; piemēram, bērnudārzā viena no mūsu tēmām ir “Rotaļlietas”. Tas ietver mācīšanos par formām, skaitīšanu, stāstu klausīšanos par rotaļlietām, dziesmu dziedāšanu, fotoaparātu izmantošanu, lai fotografētu, teātri un lomu spēles, lai veidotu izrādes ar rotaļlietām un uzzinātu par rotaļlietām no pagātnes un salīdzinātu tās ar mūsdienu rotaļlietām. Šāds interaktīvs mācību process sniedz bērniem iespēju mācīties no nepastarpinātas pieredzes, vienlaikus mudinot viņus izbaudīt mācīšanos un runāt par mācīšanos ar saviem skolotājiem, draugiem un ģimeni. Tāpat pieredze, kas iegūta šādā mācību procesā, palīdz bērnam paplašināt vārdu krājumu.

Kad bērni pāriet uz 2. pamatposmu (vecumā no 6 līdz 10 gadiem), mēs sākam paplašināt viņu pieredzi. Bērni apgūst kādu konkrētu tēmu, piemēram, „Gaisma un ēna”, un izmanto šo tēmu dažādos mācību priekšmetos, tostarp dabas zinībās, matemātikā, vēsturē un pat literatūrā. „1960. gadu” pētījums 4.gadā ietvers mācīšanos par galvenajiem notikumiem vēsturē, kā arī mākslu un dizainu, izstrādājot apģēbu dizainu un demonstrējot savus apģērbus klases modes skatē. Visi mūsu skolotāji ir apmācīti veidot mācību stundas tā, lai tās mudinātu bērnus pielietot idejas no dažādiem priekšmetiem. Mēs zinām, ka tas palīdz viņiem nostiprināt savu mācīšanos viņu galvenajos mācību priekšmetos un attīstīt savas intelektuālās spējas.

Katrā mūsu mācību procesa posmā mēs vadāmies pēc tā ko reiz teicis Bendžamins Franklins: „Pasaki man un es aizmirsīšu, iemāci mani un es varbūt atcerēšos, iesaisti mani un es iemācīšos.”

Kad bērni pāriet no pamatskolas uz vidusskolu, mācības arvien vairāk koncentrējas uz konkrētu priekšmetu apgūšanu. Bērni apgūst deviņus vai desmit IGCSE un koncentrējas uz trim vai četriem A līmeņa eksāmeniem.